Saskaņā ar islāma ticību cilvēktiesības nav noteikumi, kas mainās atkarībā no laika vai valdībām. Šīs tiesības ir svētas uzticības, ko Radītājs ir piešķīris katram cilvēkam no dzimšanas. Islams jau pirms vairāk nekā četrpadsmit gadsimtiem pasludināja visas cilvēces vienlīdzību un katra cilvēka neaizskaramās tiesības.
Islāmā katrs cilvēks ir cienījams vienkārši tāpēc, ka viņš ir cilvēks. Rase, valoda, ādas krāsa vai sociālais statuss nav pārākuma pamats. Patiesais pārākums ir tikai morālajā tikumā un dievbijībā (taqwa).
“Un Mēs esam patiesi godinājuši Ādama bērnus…” (Al-Isra, 70)
“Cilvēki! Mēs jūs esam radījuši no vīrieša un sievietes un padarījuši par tautām un ciltīm, lai jūs cits citu iepazītu. Visgodājamākais pie Allāha ir tas, kurš ir dievbijīgākais…” (Al-Hudžurāt, 13)
Dzīvība ir vissvētākā dāvana, ko Allāhs ir devis cilvēkam. Nevainīga cilvēka nogalināšana tiek pielīdzināta visas cilvēces nogalināšanai.
“…Kas nogalina cilvēku bez tiesiska pamata, it kā būtu nogalinājis visu cilvēci; un kas izglābj vienu dzīvību, it kā būtu izglābis visu cilvēci…” (Al-Maida, 32)
Islams pilnībā respektē cilvēka brīvo gribu ticības jautājumos. Nevienu nedrīkst piespiest pieņemt reliģiju vai to mainīt.
“Reliģijā nav piespiešanas…” (Al-Baqara, 256)
“Ja tavs Kungs būtu vēlējies, visi, kas ir uz zemes, būtu ticējuši. Vai tad tu piespiedīsi cilvēkus kļūt ticīgiem?” (Junus, 99)
Taisnīgums ir viens no islāma pamata balstiem. Pat naids pret personu vai tautu nevar būt iemesls netaisnībai. Likuma priekšā stiprais un vājais ir vienādi.
“Ak, jūs, kas ticat! Esiet stingri taisnībā, liecinot Allāha dēļ, pat pret sevi vai saviem radiniekiem. Un lai kādas tautas naids jūs nenoved pie netaisnības. Esiet taisnīgi…” (Al-Maida, 8)
Katras personas likumīgi iegūtā manta, īpašums un darbs ir svēti un neaizskarami. Nevienam nav tiesību piesavināties cita īpašumu vai izmantot cita darbu.
“Un neēdiet cits cita mantu netaisnīgi…” (Al-Baqara, 188)
Islāma skatījums uz cilvēktiesībām balstās uz pieeju, kas cilvēka cieņu izvirza centrā un cenšas to aizsargāt. Pravietis Muhameds (miers viņam) savā Atvadu sprediķī apkopoja šos principus, pasludinot visai cilvēcei, ka dzīvība, īpašums un gods ir neaizskarami. Islams cilvēka cieņas un taisnīguma aizsardzību uzskata ne tikai par juridisku pienākumu, bet arī par pielūgsmes aktu.