Ticība dzīvei pēc nāves islamā
Ticība dzīvei pēc nāves pauž ideju, ka cilvēks sastapsies ar realitāti, kas pārsniedz šo zemes dzīvi. Saskaņā ar islāmu, šis pasaules ir tikai pagaidu pārbaudes vieta, un īstā dzīve sākas pēc nāves. Korāns atgādina cilvēcei, ka viņi ir radīti no nekā, un uzsver, ka augšāmcelšanās pēc nāves ir arī Dieva spēkā: “Vai cilvēks domā, ka mēs nevaram savākt viņa kaulus? Jā, mēs spējam atjaunot pat viņa pirkstu galus” (Qiyama, 75:3-4).
Ticība dzīvei pēc nāves iznīcina priekšstatu par dzīvi kā tikai materiālu eksistenci un aicina cilvēku uz augstāku morālo atbildību. Šī ticība nostiprina domu, ka labie darbi, taisnīgums un līdzjūtība nedrīkst tikt veikti tikai pasaulīgai peļņai, bet gan mūžīgai atlīdzībai. Turklāt šī ticība piedāvā vīziju par Visumu, kur tiks atjaunotas apspiesto tiesības un tiks īstenota taisnīgums. Šī perspektīva sniedz cerību un mieru, it īpaši tiem, kas uzskata, ka dzīve ir bezjēdzīga. Ticība dzīvei pēc nāves atver durvis pārdomām par cilvēka eksistences mērķi un piedāvā dziļu patiesību, kas jāapsver.