TICĪBA PĒCNĀVES DZĪVEI ISLĀMĀ
Ticība pēcnāves dzīvei izsaka pārliecību, ka cilvēks pēc šīs pasaules dzīves sastapsies ar citu, īstu realitāti. Saskaņā ar islāmu, šī pasaule ir tikai īslaicīga pārbaudes vieta, un patiesā dzīve sāksies viņpasaulē. Korāns atgādina, ka cilvēks tika radīts no nekā un uzsver, ka atdzīvināšana pēc nāves ir tikpat iespējama Dieva varenībā:
“Vai cilvēks domā, ka Mēs nespēsim savākt viņa kaulus? Jā, Mēs spējam pat viņa pirkstu galus atjaunot to sākotnējā stāvoklī.” (Kijamah, 75:3-4)
Ticība pēcnāves dzīvei atbrīvo cilvēku no tikai materiālas eksistences uztveres un aicina uz augstāku morālu atbildību. Tā stiprina pārliecību, ka labestība, taisnīgums un žēlsirdība nav jāīsteno tikai pasaulīgu ieguvumu dēļ, bet gan mūžīgai atalgošanai. Šī ticība piedāvā redzējumu par pasauli, kurā apspiestajiem tiks atdots taisnīgums un tiks nodrošināta patiesība. Tā ir spēcīga perspektīva, kas var dot cerību un mieru, īpaši tiem, kuri uzskata dzīvi par bezjēdzīgu. Ticība pēcnāves dzīvei ir dziļa patiesība, kas aicina cilvēku pārdomāt sava eksistences jēgu.
