Dievkalpojums Nozīmē “paklausīt, pakļauties, pielūgt, parādīt pazemību, ņemt Dievu”. Kā reliģisks termins tas nozīmē “apzinātu paklausību, kas ir Atlīdzība par tā izdarīšanu atkarībā no nodarījuma un nodoma un pauž cieņu un tuvību Allaham”. Allah pielūgšana ir paklausības virsotne un cieņas izrādīšana. Korānā tiek ziņots, ka cilvēki tika izveidoti, lai pielūgtu Allah (Zariyat, 51/56), un ka visi pravieši aicināja cilvēkus pielūgt Allah (al-Baqara, 2/83).
2016.gada aprīlis), paklausība (al-Baqara, 2/172), lūgšana (al-Mu ‘min, 40/60), iesniegšana (al-Fatiha, 1/5), ticība un taisnīgie darbi (an-aprīlis, 4/172-173), Allah pagodināšana un prostrācija (al-A’ raf, 7/206), Allah zināšanas un atzīšana (ez-Zariyat, 51/56) ir izmantota tādās nozīmēs kā. Pamatojoties uz šīm nozīmēm, pielūgsme Nozīmē ievērot islāma baušļus un aizliegumus plašā nozīmē un aizsargāt Allah robežas.
Lai uzvedība būtu pielūgta, cilvēkam ir jābūt ticībai, nodomam un sirsnībai. Ir nepieciešams, lai dievkalpojumi tiktu veikti Allah labā un saskaņā ar islāmu.
Prakses ziņā dievkalpojumi plašā nozīmē ir sadalīti četrās daļās:
a) Sirds pielūdz, piemēram, ticību, sirsnību, nodomu, kontemplāciju, atjautību, pacietību, dievbijību.
b) Lūgšana, gavēšana, dhikr un lūgšana ar mēli, laipnība pret vecākiem, laba attieksme pret cilvēkiem un pielūgsme, kas tiek veikta ar ķermeni, piemēram, sila-i rahim.
c) dievkalpojumi, kas veikti ar bagātību un bagātību, piemēram, zakat, labdarība, palīdzība radiniekiem un nabadzīgajiem, un izdevumi Allah ceļā.
d) pielūdzot gan īpašumu, gan ķermeni, piemēram, dodoties svētceļojumā un vadot džihādu.
Avots:https://kurul.diyanet.gov.tr/Cevap-Ara/126/ibadet-ne-demektir-ve-kac-kisma-ayrilir
