Islāma ticībā tīrība (tahāra) ir daudz vairāk nekā tikai ikdienas ieradums; tas ir pirmais solis, lai stātos Dieva (Allāha) priekšā. Tāpēc, lai pielūgsme tiktu pieņemta, ķermenim, apģērbam un vietai, kur tiek veikta pielūgsme, jābūt tīrai. Qur’an skaidri parāda gan fizisko, gan garīgo tīrības dimensiju ar šādu pantu:
“…Patiesi, Allāhs mīl tos, kuri bieži nožēlo grēkus un attīra sevi.”
(Surah Al-Baqarah, 222. pants)
Islāmā tīrība tiek iedalīta divās daļās:
• Ārējā tīrība: ķermeņa, apģērba un dzīves vides attīrīšana no netīrumiem.
• Iekšējā tīrība: sirds attīrīšana no sliktām domām, augstprātības un skaudības.
Musulmaņi pirms piecām ikdienas lūgšanām veic ablūciju (wudu). Wudu ir simboliska un fiziska attīrīšanās ar ūdeni. Šis rituāls palīdz cilvēkam attālināties no pasaules haosa un ieiet garīgās koncentrēšanās stāvoklī.
Qur’an arī skaidri paskaidro, kā jāveic ablūcija:
“Ak jūs, kas ticat! Kad jūs pieceļaties lūgšanai, nomazgājiet savas sejas un rokas līdz elkoņiem, pārvelciet mitras rokas pār galvu un nomazgājiet kājas līdz potītēm…”
(Surah Al-Ma’idah, 6. pants)
Ablūcijas galvenie soļi:
- Nodoms un rokas: sāk ar nodomu un roku mazgāšanu.
- Mute un deguns: mute un deguns tiek izskaloti ar ūdeni (nodrošina svaigumu un higiēnu).
- Seja: tiek nomazgāta visa seja.
- Rokas: rokas tiek mazgātas kopā ar elkoņiem.
- Galva un ausis: ar mitrām rokām pārvelk pār galvu un notīra ausis.
- Kājas: kājas tiek nomazgātas kopā ar potītēm.
Saskaņā ar islāmu ūdens ir dzīvības avots un lielākais attīrīšanas līdzeklis. Tomēr, ja ūdens nav pieejams, tiek veikts tejemums (simboliska attīrīšanās ar tīru zemi), kas uzsver nodoma nozīmi. Tas parāda, ka tīrības mērķis islāmā nav tikai “samirkt”, bet gan iegūt garīgās attīrīšanās disciplīnu.
