Hadžs islāmā
Hadžs ir viens no pieciem islāma pamatpīlāriem. Katru gadu miljoniem musulmaņu atsaucas Allāha aicinājumam un dodas uz Meku, pie svētās Kaabas.
Šis ceļojums nav tikai dievkalpošanas akts, bet arī garīga atdzimšana.
Svētceļnieki uzvelk ihramu, vienkāršu baltu tērpu, atstājot aiz sevis visas pasaulīgās atšķirības. Visi ir vienlīdzīgi — bagāti vai nabagi, valdnieki vai strādnieki…
Šis apģērbs arī atgādina par nāvi un augšāmcelšanos — gluži kā apsegātais līķauts.
Katra darbība hadža laikā ir simboliska:
Apiešana ap Kaabu simbolizē Allāha vienotību un visuma harmoniju.
Stāvēšana Arafātā nozīmē sastapšanos ar saviem grēkiem un piedošanas lūgumu.
Akmens mešana velnam simbolizē cīņu pret ļaunumu un savtīgumu.
Hadžs ir ceļojums, kurā cilvēks audzina savu garu, mācās pacietību un attīra savu sirdi.
Galu galā svētceļnieks neatgriežas tāds, kāds viņš bija pirms tam — viņš atgriežas garīgi atjaunots, sirdsšķīsts un piepildīts ar mieru.
